Mainās nodokļa nomaksa no kapitāla pieauguma
Nodokļu reformas ietvaros ar 2018. gada 1. janvāri stājas spēkā vairākas izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Viena no tām ir saistīta ar ienākumu no kapitāla pieauguma deklarēšanu un nodokļa nomaksu. Nākamgad mainās nodokļa likme un deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš. Ja darījumi ar kapitāla aktīviem būs uzsākti, bet nebūs pabeigti līdz 2017. gada 31. decembrim, ienākumam no kapitāla pieauguma saglabāsies līdzšinējā nodokļa likme – 15 % apmērā.
Sākot no 2018. gada deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas termiņš atkarīgs no ceturksnī gūtā ienākuma apmēra. Ja personas (Latvijas rezidenta) kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniegs 1000 euro, deklarācija būs jāiesniedz reizi ceturksnī līdz tā mēneša 15. datumam, kas seko pēc ceturkšņa, kad gūti ienākumi no kapitāla pieauguma. Savukārt, ja personas kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniegs 1000 euro, tad deklarācija būs jāiesniedz līdz nākamā gada 15.janvārim.
Nākamgad ienākumiem no kapitāla, tai skaitā no kapitāla pieauguma, tiks piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Aprēķinātā nodokļa summa arī turpmāk būs jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas.
Piemēram, ja personas ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2018. gada pirmajā ceturksnī (janvāris – marts) pārsniegs 1000 eiro, tad deklarācija būs jāiesniedz līdz 2018. gada 16. aprīlim, bet nodoklis budžetā jāsamaksā līdz 2.maijam. Taču, ja personas ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2018. gada pirmajā ceturksnī būs mazāki par 1000 eiro, tad deklarācija būs jāiesniedz līdz 2019.gada 15.janvārim, bet nodoklis budžetā jāsamaksā līdz 2019. gada 30. janvārim.
Kapitāla aktīvi ir:
- akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
- ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
- parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
- nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
- uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
- intelektuālā īpašuma objekti;
- ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.
Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.
Informāciju sagatavoja:
Evita Teice-Mamaja
VID Sabiedrisko attiecību daļa
Tālr. 67122668, 26351438, 67122670, 26558389
Talejas iela 1, Rīga, LV-1978
www.vid.gov.lv
Pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā – iekšzemes nodokļa maksātājiem, kuru reģistrācijas slieksnis pārsniedz 40 000 eiro
Ar 2018. gada 1. janvāri stājās spēkā izmaiņas vairākos nodokļu normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Pievienotās vērtības nodokļu likumā. Viena no izmaiņām skar reģistrācijas slieksni Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāju reģistrā – tas ir samazināts no 50 000 eiro uz 40 000 eiro.
Finanšu ministrija atgādina, ka, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, VID PVN maksātāju reģistrā obligāti ir jāreģistrējas visiem tiem iekšzemes nodokļa maksātājiem, kuru ar PVN apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 40 000 eiro.
Finanšu ministrija aicina iekšzemes nodokļa maksātājus, kuri nav reģistrēti VID PVN maksātāju reģistrā, bet kuriem darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ir pārsniegusi 40 000 eiro, iesniegt iesniegumu reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ne vēlāk kā līdz tā mēneša piecpadsmitajam datumam, kas seko mēnesim, kad ir pārsniegts šis reģistrācijas slieksnis.
Iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā tikai tādā gadījumā, ja pēc viena darījuma, ar kuru pārsniegts reģistrācijas slieksnis, turpmāko 12 mēnešu laikā nav paredzēts veikt citus ar PVN apliekamus darījumus. Tomēr šai personai ir jāiemaksā PVN valsts budžetā par summu, kas pārsniedz 40 000 eiro, divdesmit dienu laikā no tā kalendāra mēneša beigām, kad šī summa pārsniegta.
Detalizētāka informācija par reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā pieejama VID mājaslapā.