Pievienotās vērtības nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, VSAOI: izmaiņas no 2018. gada 1. janvāra

Izmaiņas  noteikumos par pievienotās vērtības nodokļu deklarācijām, kas stāsies spēkā no 2018. gada 1. janvāra

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka 2017. gada 31. oktobrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.643 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”” (turpmāk – Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40).[1]

Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40 stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī, un tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) pieņemtajiem grozījumiem, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.[2]

Ievērojot, ka atbilstoši grozījumiem likumā ar 2018. gada 1. janvāri ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamo darījumu 12 mēnešu vērtības slieksnis reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā ir samazināts uz 40 000 euro, ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumos Nr.40, attiecīgajos punktos aizstājot vērtību “50 000” euro ar skaitli “40 000” euro.

Lai reģistrēti iekšzemes PVN maksātāji varētu PVN deklarācijā un tās pielikumos norādīt metālizstrādājumu piegādes un ar tām saistītos pakalpojumus, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādes, t.i., darījumus, kuriem ar 2018. gada 1. janvāri ir piemērojams īpašais PVN režīms jeb apgrieztā nodokļa maksāšanas kārtība, Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumu Nr.40 punkti ir papildināti ar attiecīgajiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma pantiem.Papildus PVN deklarācijas PVN 1 pārskata I daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” (turpmāk ‒ PVN 1 pārskata I daļa) norādāmā informācija ir papildināta ar šādiem darījuma veida kodiem:

• kods “R7” – nodokļa summas par saņemtajiem pakalpojumiem un saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar likuma 143.4 pantu (metālizstrādājumu iegādes un ar tām saistītie pakalpojumi);
• kods “R8” – nodokļa summas par saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar likuma 143.5 pantu (sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras iegādei);
• kods “R9” – nodokļa summas par saņemtajām precēm, kas aprēķinātas saskaņā ar likuma 142.pantu (būvizstrādājumu iegādes).

Minētais nosacījums ir jāievēro, lai PVN administrēšanas, kontroles un analīzes nolūkos VID saņemtu darījuma ekonomiskai būtībai atbilstošu informāciju par reģistrētu iekšzemes PVN maksātāju veiktajiem darījumiem, kam piemērojama apgrieztā nodokļa maksāšanas kārtība.

Ja brīdis, kad veikta preču piegāde vai sniegts pakalpojums un izrakstīts PVN rēķins (vai iestājies rēķina izrakstīšanas termiņš) vai saņemta atlīdzība saskaņā ar PVN rēķinu, ir līdz 2017. gada 31. decembrim, tad PVN deklarācijā likuma 143.4 un 143.5pantā minētie darījumi, kā arī 142.pantā minētās būvizstrādājumu piegādes jānorāda atbilstoši kārtībai, kas bija spēkā līdz minētajam datumam, proti, nepiemērojot nodokļa apgriezto maksāšanas kārtību.

Savukārt, ja brīdis, kad darījumi ir jāuzrāda PVN deklarācijā, iestājas sākot ar 2018. gada 1. janvāri, PVN deklarācijā likuma 143.4 un 143.5pantā minētie darījumi, kā arī 142.pantā minētās būvizstrādājumu piegādes jānorāda, lietojot attiecīgos kodus “R7”, “R8” un “R9”.

[1] Publicēti 2017.gada 2.novembrī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.218 (6045).

[2] 2017.gada 27.jūlija likums “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Informatīvais materiāls pieejams VID mājaslapas sadaļā: Pievienotās vērtības nodoklis/ Informatīvie un metodiskie materiāli / Aktuālie grozījumi tiesību aktos https://www.vid.gov.lv/lists/lt.php?id=NhgICVRXS1IMCEsJXVM

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”, kas stājas spēkā no 2018. gada 1. janvāra

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017. gada 14. novembrī ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.675 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” (turpmāk – noteikumi), kas 2017. gada 27. novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.234 un stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Grozījumi veikti, lai noteikumus precizētu atbilstoši 2017. gada 28. jūlijā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” veiktajiem grozījumiem, kā arī  paskaidrotu atsevišķu likuma normu piemērošanas kārtību.

Ienākums no izložu un azartspēļu laimestiem

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. gadu un turpmāk, fiziskajai personai ir pienākums deklarēt ienākumu no izložu un azartspēļu laimestiem un aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli neatkarīgi no tā, vai ienākuma izmaksātājs ir ieturējis iedzīvotāju ienākuma nodokli izmaksas vietā un kāda nodokļa likme ir piemērota.

Ienākums no uzņēmuma līguma

Ienākuma izmaksātājs, pie kura ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un tiek izmaksāts tikai ienākums no uzņēmuma līguma, izmaksas brīdī piemēro 20 procentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ienākumam līdz 20 004 euro un 23 procentu likmi ienākumam virs 20 004 euro. Gadījumos, kad algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta ienākuma izmaksātājam, izmaksas brīdī ienākumam no uzņēmuma līguma piemēro 23 procentu likmi.

Gadam beidzoties, fiziskā persona iesniedz gada ienākumu deklarāciju un precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli un attiecīgi piemaksā iztrūkstošo nodokļa summu vai saņem atpakaļ izveidojušos nodokļa pārmaksu.

 Par autoru izdevumu normām

Ir mainītas autoru ar ienākuma gūšanu saistīto izdevumu normas, kuras ņem vērā, aprēķinot no izmaksājamās autoratlīdzības (honorāra) summas ieturamo iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Par apliekamā ienākuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kas kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā

Nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu saimnieciskās darbības veicējiem, izdevumu kopējais apmērs, ņemot vērā izdevumus, kas saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujami pilnā apmērā, drīkst pārsniegt noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80 %.

Nosakot izdevumu ierobežojumu 80 % apmērā, pie faktiski gūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pieskaita summas, kas saņemtas valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros.

Zaudējumi (negatīvs saimnieciskās darbības ienākums, neņemot vērā saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma 80 % apmēru) tiek segti hronoloģiskā secībā no nākamo triju gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, ievērojot (iekļaujoties) izdevumiem noteikto 80 % ierobežojumu. Iepriekšējo gadu zaudējumi tiek iekļauti hronoloģiskā secībā, sākot ar senāko taksācijas gadu.

Noteikumi papildināti ar pielikumiem, kuros ar piemēriem skaidrota ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma no saimnieciskās darbības noteikšanas kārtība.

Par apliekamā ienākuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā

Noteikumos skaidrots, ka, nosakot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, ja apliekamais ienākums, kas noteikts kā 20 % no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, atšķiras no apliekamā ienākuma, kas noteikts, no saimnieciskās darbības ieņēmumiem atskaitot saimnieciskās darbības izdevumus, kuri izdevumos ir iekļaujami pilnā apmērā, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām izmanto mazāko no abiem iegūtajiem rezultātiem.

Par pamatlīdzekļu nolietojumu saimnieciskās darbības veicējiem

Ja pamatlīdzekļa atlikusī vērtība pēc nolietojuma atskaitīšanas taksācijas perioda beigās nepārsniedz 75 euro, pamatlīdzekli pilnībā izslēdz no pamatlīdzekļu uzskaites reģistriem un tam pārtrauc rēķināt nolietojumu.

Noteikumi papildināti ar skaidrojumiem par pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanas kārtību, kā arī veidlapām, kuras izmantojamas pamatlīdzekļu uzskaitei un nolietojuma aprēķinam.

Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām iesniegšana

Gada laikā izmaksājot fiziskajai personai ar nodokli neapliekamos ienākumus, kuru apmērs ir mazāks par 300 euro, vai stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 euro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, ienākuma izmaksātājs neiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām.

Lai nodrošinātu izpratni par grozījumiem, noteikumi papildināti ar piemēriem.

2017. gada 30. novembrī

Informāciju sagatavoja

Valsts ieņēmumu dienesta

Nodokļu pārvalde

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums un nodokļa atvieglojumi no 2018. gada 1. janvāra

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ir izdoti Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr.676 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, kas 2017. gada 4. decembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.240(6067), stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

1. Šie noteikumi nosaka:

• gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanas formulu;
• gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtību par nepilnu taksācijas gadu;
• maksimālo gada neapliekamā minimuma apmēru;
• gada ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu;
• gada ienākuma apmēru, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu;
• kārtību, kādā tiek aprēķināts Valsts ieņēmumu dienesta prognozētais mēneša neapliekamais minimums (turpmāk – prognozētais mēneša neapliekamais minimums);
• nodokļa atvieglojuma apmēru par apgādībā esošu personu.

2. Ar 2018. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu ir 200 eiro mēnesī.

3. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja maksimālais gada neapliekamais minimums 2018. gadā ir 2 400 eiro. Maksimālo gada neapliekamo minimumu piemēro gada apliekamajam ienākumam līdz 5 280 eiro.

4. Gada diferencēto neapliekamo minimumu 2018. gadā nepiemēro, ja gada apliekamā ienākuma apmērs pārsniedz 12 000 eiro.

5. Jo lielāks ir nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu apmērs, jo mazāku diferencēto neapliekamo minimumu piemēro.

6. Nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā visus nodokļa maksātāja gada laikā gūtos ar nodokli apliekamos ienākumus, izņemot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus un tos saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu vai mikrouzņēmumu nodokli.

7. Gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina un piemēro reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

8. Ienākuma izmaksātājs, kurš algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēts kā galvenā ienākuma gūšanas vieta, piemēro prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, kuru aprēķina un izmaksātājam paziņo Valsts ieņēmumu dienests. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests aprēķina prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru.

9. Diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu gadu nosaka saskaņā ar īpašu formulu un piemēro proporcionāli laika periodam, par kuru neapliekamais minimums ir piemērojams. Piemēram, neapliekamo minimumu nepiemēro periodā, kad nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmuma darbinieks, vai nodokļu maksātājiem, kuriem piemēro pensionāra neapliekamo minimumu, vai periodā, kad nodokļu maksātājs ir citas personas apgādībā.

10. Ja diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas periods ietver nepilnu mēnesi, diferencēto neapliekamo minimumu nepilnam gadam piemēro proporcionāli laika periodam, kas izteikts gan pilnos mēnešos, gan dienās.

Noteikumu pielikumā ir vairāki piemēri par neapliekamā minimuma aprēķināšanu un piemērošanu.

2017. gada 6. decembrī

Informāciju sagatavoja

Valsts ieņēmumu dienesta

Nodokļu pārvalde

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājas spēkā no 2018. gada 1. janvāra

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017. gada 22. novembrī ir pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kas 2017. gada 6. decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.2017/242.19 un stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” veikti šādi būtiski grozījumi attiecībā uz darba ņēmēju, darba devēju un pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – obligātās iemaksas):

1. Noteikts, ka profesionāls sportists ir darba ņēmējs.

Profesionālam sportistam obligāto iemaksu objekts ir divas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas (2 x 430 = 860 eiro). Ja profesionālam sportistam aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par 860 eiro, obligātās iemaksas no starpības starp 860 eiro un sportistam aprēķināto obligāto iemaksu objektu aprēķina un no saviem līdzekļiem veic darba devējs.

Profesionāli sportisti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai.

2. Noteikts, ka mikrouzņēmuma darbinieki nav pakļauti veselības apdrošināšanai.

Pašnodarbinātai personai tāpat kā līdz šim, ja tās ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas (430 eiro mēnesī) apmēru, ir jāveic obligātās iemaksas no brīvi izraudzīta ienākuma, kurš nav mazāks par 430 eiro mēnesī.

3. Noteikts, ka pašnodarbināta persona, aprēķinot ienākumus obligāto iemaksu objektam, neņem vērā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktos ar saimniecisko darbību saistītos izdevumu ierobežojumus (80% no ieņēmumiem).

4. Noteikts, ka pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai vismaz 5% apmērā veic vienu reizi gadā – līdz nākamā gada 15. aprīlim.

Pašnodarbinātais no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai aprēķina un veic vismaz 5% apmērā no brīvi izraudzīto obligāto iemaksu objekta un faktiskā ienākuma starpības.

Pašnodarbinātajam ir pienākums līdz kārtējā gada 15.aprīlim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām no lauksaimnieciskās ražošanas ienākuma par iepriekšējo gadu.

5. Likums ir papildināts, nosakot, ka:

• autoratlīdzības saņēmējs, kurš ir reģistrēts un sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs un par kuru obligātās iemaksas mēnesī pie viena vai vairākiem darba devējiem tiek veiktas no iemaksu objekta, kas sasniedz vai pārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (430 eiro mēnesī), nereģistrējas un neveic iemaksas no autoratlīdzības kā pašnodarbinātais;
• minēto nosacījumu par obligātajām iemaksām no minimālās darba algas nepiemēro proporcionāli par tām taksācijas gada kalendāra dienām, kurās autoratlīdzības saņēmējs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kurās darba ņēmējam (bērna tēvam) ir piešķirts atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu, kurās darba ņēmējs atrodas atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, kas piešķirts darba ņēmējam, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots aprūpējamais bērns, kā arī par pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienām, par kurām ir izsniegta darbnespējas lapa “B”;
• autoratlīdzības saņēmējam, kurš ir mikrouzņēmuma darbinieks vai persona, kas likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē ir nodarbināta lauksaimniecības sezonas darbos un maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, ir jāveic obligātās iemaksas kā pašnodarbinātai personai no obligāto iemaksu objekta, kas ir brīvi izraudzīti ienākumi, kuri nav mazāki par minimālo algu;
• autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) izmaksātājam obligātās iemaksas 5 % apmērā no autoratlīdzības nav jāveic par autoratlīdzības saņēmējiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā.

2017.gada 6.decembrī

Informāciju sagatavoja

Valsts ieņēmumu dienesta

Nodokļu pārvalde