Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi no 2018. gada 1. janvāra

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017. gada 14. novembrī ir pieņemti Ministru kabineta 2017. gada 14. novembra noteikumi Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi), kas 2017. gada 30. novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.237 (6064) un stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Noteikumi nosaka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (spēkā ar 2018. gada 1. janvāri) noteikto normu piemērošanas kārtību nodokļa maksātājiem konkrētos gadījumos. Noteikumi punkti skaidro Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pantu un tajos lietoto terminu piemērošanu, ar nodokli apliekamās bāzes noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus, likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē nodokļa bāzes apmēru, kā arī likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamos piemērus.

Noteikumu 1. pielikumā ir noteikti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas piemēri:

1. Nodokļa bāzes noteikšana;
2. Pastāvīgās pārstāvniecības ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo objektu izvērtēšana;
3. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5.panta pirmās daļas piemērošana;
4. Ar konsultatīvajiem pakalpojumiem tieši saistīto izdevumu attiecināšana.

Noteikumu 2.pielikumā ir noteikti preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma tirgus vērtības noteikšanas piemēri par katru tirgus cenas vai darījuma tirgus vērtības noteikšanas metodi.

Noteikumu 3.pielikumā ir noteikts Pārskats par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu nerezidentam, kurš izmantojams gadījumā, ja nerezidents ir tiesīgs iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu un ņemt vērā ar nerezidenta gūto ieņēmumu saistīto izdevumu apmēru.

Noteikumu 4.pielikumā ir noteikts Iesniegums–pieprasījums par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta sestās daļas nepiemērošanu, kurš izmantojams gadījumā, ja attiecībā uz maksājumiem personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodokļa maksātājs uzskata, ka no šiem maksājumiem nav ieturams uzņēmumu ienākuma nodoklis pēc 20 procentu likmes, un vēlas saņemt atļauju no Valsts ieņēmumu dienesta neieturēt nodokli no konkrētiem maksājumiem.

Noteikumu 5.pielikumā ir noteikti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas piemēri:

1. Nodokļa bāzes noteikšana, ja veikts maksājums nerezidentam;
2. Mākslīgi izveidotas struktūras izmantošana;
3. Mazvērtīgu priekšmetu izmantošana reprezentācijas un reklāmas pasākumiem (likuma 8.pants);
4. Vidējās parādu saistības aprēķināšana (likuma 10.pants);
5. Citi reklāmas pakalpojumi, kas vērsti uz ziedotāja reklamēšanu;
6. Atvieglojuma piemērošana par saņemto valsts atbalstu lauksaimniecībai.

Noteikumu 6.pielikumā ir noteikts Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārskats par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā, kurš izmantojams, lai nodokļa maksātājs sniegtu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par visiem maksājumiem nerezidentiem – juridiskām personām.

Noteikumu 7.pielikumā ir noteikts Apliecinājums par gūtajiem ienākumiem un samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijas Republikā (Certificate on income received and income tax paid in the Republic of Latvia), kurš izmantojams gadījumā, ja Latvijas nodokļa maksātājam ir nepieciešams izsniegt nerezidentam apliecinājumu par tā gūtajiem ienākumiem un samaksāto uzņēmumu ienākuma nodokli Latvijas Republikā, kā arī ja nepieciešams minēto apliecinājumu  apstiprināt Valsts ieņēmumu dienestā.

30.11.2017.

Informāciju sagatavoja

VID Nodokļu pārvalde

Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšana un maksāšana no 2018. gada 1. Janvāra

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī un nosaka jaunu kārtību uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai un maksāšanai. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā noteikts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas režīms. Likums paredz nodokļa maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina nodokļa maksātāja turpmāku attīstību, t.i., nodokļa piemērošana ir pārcelta no peļņas gūšanas brīža uz peļņas sadales brīdi. Tādējādi nodoklis būs jāmaksā neatkarīgi no gada laikā gūto ienākumu apmēra tikai tad, ja nodokļa maksātājs sadalīs peļņu dividendēs vai tām pielīdzinātās izmaksās, veiks ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus u.tml.

Lai gan uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumi saskaņā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu nebūs jāveic, tomēr pārejas periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam nodokļa maksātājiem ir pienākums veikt uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumus (Uzņēmumu ienākuma nodokļa pārejas noteikumu 5. punkts). Nodokļu maksātājs pārejas periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam ievēro šādu kārtību:

• Nodokļa maksātājs, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta noteikto avansa maksājumu apmēru par periodu no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, katru mēnesi līdz 20. datumam iemaksā valsts budžetā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu;
• Avansa maksājums ir vienāds ar vienu divpadsmito daļu no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa, kurš aprēķināts par 2016. gadu (vai to taksācijas periodu, kas sākās 2016.gadā), nepiemērojot likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.1 pantā noteikto atlaidi ziedotājiem;
• Avansa maksājums, kas nodokļa maksātājam jāmaksā no 2018. gada janvāra līdz 30. jūnijam, tiks aprēķināts automātiski EDS un nodokļu maksātājs saņems EDS informāciju par tam aprēķināto avansu summu;
• No 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam veiktos avansa maksājumus ņem vērā, veicot nodokļa maksājumu, kas tiks aprēķināts iesniedzot pirmo nodokļa deklarāciju 2018. gada 20. jūlijā un arī turpmākajos mēnešos līdz 2018. pārskata gada beigām;
• Avansa maksājumu rezultātā pārmaksāto summu nodokļa maksātājam būs tiesības atgūt (t.i., saņemt atpakaļ pārmaksāto summu vai novirzīt to citu nodokļu maksājumiem) tikai pēc 2018. pārskata gada (vai tā taksācijas perioda, kas sākās 2018. gadā) pēdējā mēneša deklarācijas iesniegšanas (t.i., pēc 2018. gada decembra deklarācijas iesniegšanas 2019. gada 20. janvārī). Tātad arī gadījumā, ja avansa maksājumu rezultātā veidojas pārmaksātā nodokļa summa, nodokļa maksātājam to nebūs iespējams atgūt 2018. pārskata gada laikā.

Avansa maksājumu veikšanas termiņi 2018. gadā

Nodokļa maksātājs avansa maksājumus 2018. gadā maksā sešas reizes šādos termiņos: 20. janvāris, 20. februāris, 20. marts, 20. aprīlis, 20. maijs un 20. jūnijs (vai mēneša laikā līdz minētajam datumam).

2018. pārskata gada turpmākajos mēnešos avansa maksājumi nav jāmaksā.

Iespēja samazināt avansa maksājumus

Lai gan avansa maksājumus maksā visi nodokļa maksātāji, tomēr tos var samazināt vai nemaksāt šādos izņēmuma gadījumus:

• nodokļa maksātājs 2018. gada 1. janvārī uzsācis maksātnespējas procedūru, likvidācijas procesu vai arī tā saimnieciskā darbība ir apturēta;
• nodokļa maksātājs veic lauksaimniecisko darbību un 90 procentus perioda ienākumu gūst no pašražotās lauksaimnieciskās produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu realizācijas;
• nodokļa maksātājam par 2018. gada pirmajiem mēnešiem Valsts ieņēmumu dienests gadā ir pieņēmis lēmumu par avansa maksājumu
  samazināšanu saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”
  23. panta 1.1 daļu;
• nodokļa maksātājam, kurš pārskata gadā, kas sākās 2016. gadā, guva ienākumu viena darījuma rezultātā (piemēram, 2016. gadā tika
  atsavināts nekustamais īpašums), ir tiesības samazināt aprēķinātos
  avansa maksājumus par 50 procentiem;
• nodokļa maksātājs, veicot avansa maksājumus, ir tiesīgs ņemt vērā uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.

Nodokļa maksātājam ir tiesības pārejas periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam nemaksāt vai arī maksāt samazinātus avansa maksājumus, ja nodokļa maksātājs līdz 2018. gada 10. janvārim ir iesniedzis informāciju par avansa pārrēķinu Valsts ieņēmumu dienestam. Minēto informāciju sniedz brīvā formā, norādot konkrētu iemeslu avansa maksājumu samazinājumam.

Avansa maksājumu noteikšana, ja 2016. taksācijas gadā nodokļa maksātājs nestrādāja pilnu gadu

Arī gadījumā, ja nodokļa maksātāja 2016. taksācijas gads bija īsāks (vai garāks) par 12 mēnešiem, avansa maksājums tiks aprēķināts, pamatojoties uz uzņēmumu ienākuma nodokļa summu, kāda tā ir aprēķināta par 2016. taksācijas gadu. Savukārt, ja par 2016. taksācijas gadu uzņēmumu ienākuma nodoklis netika aprēķināts (piemēram, attiecīgajā gadā apliekamā ienākuma aprēķina rezultāts bija zaudējumi, nodokļa maksātājs vēl nebija reģistrējies, nodokļa maksātājs nebija uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs u.c.), tad avansa maksājumi netiks aprēķināti un tie nebūs jāmaksā pārejas periodā – no 2018. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam.

Informatīvais materiāls pieejams VID mājaslapas sadaļā: Uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma (spēkā ar 01.01.2018) https://www.vid.gov.lv/lists/lt.php?id=NhgLAFJSDx8FAAFMXF4G

Mikrouzņēmumu nodokļa deklarācija no 2018. gada 1. janvāra

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017. gada 14. novembrī ir izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.667 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 8. aprīļa noteikumos Nr.190 “Noteikumi par mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju un tās aizpildīšanas kārtību”” (turpmāk – noteikumi), kas 2017. gada 16. novembrī publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.228 (6055) un stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Izmaiņas noteikumos precizē mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam regulējumam (redakcijā, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī).

Aizpildot mikrouzņēmumu nodokļa deklarāciju, mikrouzņēmumu nodokļa likme 15 % apmērā jāpiemēro apgrozījumam līdz 40 000 euro, savukārt pārsnieguma daļai – 20 % apmērā.

Ar 2018. gada 1. janvāri stājas spēkā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma norma, kas nosaka ierobežojumu fiziskajai personai vienlaikus tikt nodarbinātai kā mikrouzņēmuma darbiniekam vairāk nekā vienā mikrouzņēmumā.

Tādējādi noteikumi paredz mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas aizpildīšanas kārtību, ja mikrouzņēmuma darbinieks ir nodarbināts arī citā mikrouzņēmumā.

Informācija par šādu darbinieku būs jānorāda mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā to personu skaitā, kas pārsniedz piecu darbinieku skata ierobežojumu, par katru šādu darbinieku mikrouzņēmumu nodokļa likmei pieskaitot divus procentpunktus.

Attiecībā uz mikrouzņēmuma darbiniekiem, kuri nodarbināti pie vairākiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, jaunā kārtība būs jāpiemēro, sākot ar 2019. gada 1. janvāri.

Informatīvais materiāls pieejams VID tīmekļa vietnē sadaļā Nodokļi/ Mikrouzņēmumu nodoklis/ Informatīvie un metodiskie materiāli https://www.vid.gov.lv/lists/lt.php?id=NhgIDVdSS1INCUsJXVM