logo

BEPS jeb kas sagaida nodokļu plānošanu nākotnē?

Salīdzinoši nesen uzvirmojušās kaislības nodokļu optimizācijas sakarā, kurās bija iesaistītas tādas kompānijas, kā Apple, Starbucks, Google, ir radījušas atbilstošu starptautisko institūciju reakciju, tā sauktā BEPS darbības plāna izstrādi (angliski – „Base Erosion and Profit Shifting”).

Ar BEPS tiek saprasti instrumenti, ar kuru palīdzību uzņēmumu grupa, samazina grupas nodokļu slogu ar likumīgām, tomēr ne līdz galam godprātīgām struktūrām un darījumiem. Tas var ietvert gan peļņas pārnešanu uz zemu nodokļu teritorijām, gan preču tirdzniecību valstīs, kur ir labvēlīgāki nodokļu noteikumi u.c.

Kā atbildi uz BEPS, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izstrādājusi projektu ar mērķi cīnīties pret BEPS. Projekts ietver rīcības plānu ar 15 punktiem, kas attiecas uz dažādiem nodokļu aspektiem un transfertcenu darījumiem. Sīkāk par BEPS 15 punktu programmu sk. šeit, tomēr, faktiski, cīņa notiek šādās trijās frontēs:

1) Hibrīdinstrumentu atšķirības (hybrid mismatches)

Hibrīdinstrumenti ir struktūras, kuras izmantojot nodokļu piemērošanas atšķirības dažādās valstīs, ļauj atskaitīt kādas izmaksas nodokļu mērķiem vairakkārt vai neaplikt kādus ienākumus. Piemēram, aizdevumu procenti vienā valstī tiek uzskatīti par maksājumu par kapitālu (un ir atskaitāmi nodokļu vajadzībām), savukārt saņēmēja valstī – par dividendēm, kas netiek apliktas ar nodokļiem.

2) Speciāla mērķa sabiedrības (special purpose vehicles)

Zem šīs kategorijas var palikt visus uzņēmumus, kuri ir izveidoti īpašajās teritorijās (t.sk. ārzonās), ar kādu konkrētu mērķi – izsniegt finansējumu, turēt intelektuālo īpašumu vai veikt tirdzniecības operācijas. Šis attiecas uz situācijām, kurās uzņēmums ir izveidots bez pietiekama biznesa pamatojuma, piemēram, tirdzniecības uzņēmums bez darbiniekiem. Ir acīmredzami, ka „mežonīgo rietumu” ēra, izmantojot ārzonu risinājumus, sāk beigties un uzņēmumiem ir jāstrukturē starptautiskās operācijas, ievērojot arī darījuma ekonomisko jēgu, nevis tikai juridisko formu un struktūru veidošanas vienīgais mērķis nedrīkst būt tikai un vienīgi nodokļu sloga samazināšana.

3) Transfertcenas (transfer pricing)

Transfertcenu jautājums rodas gadījumos, kad uzņēmums veic darījumus ar saistītajiem uzņēmumiem ārzemēs. Tādu darījumu cenai ir jāatbilst cenai, par ko būtu vienojušies nesaistītie komersanti, t.i. tirgus cenai.

Tomēr praksē bieži vien transfertcenu noteikumi ļauj efektīvi sadalīt daudznacionālā uzņēmuma peļņu starp nodokļu jurisdikcijām, pārnesot peļņu uz valsti, kurā ir zemāki nodokļi. ESAO rīcības plāns paredz noteiktus pasākumus attiecībā uz transfertcenu dokumentēšanas standartu pastiprināšanu, t.i. daudznacionāliem uzņēmumiem būs pienākums sniegt visu nepieciešamo informāciju par savu globālo ienākumu sadali (ne tikai darījumiem, kas skar Latvijas uzņēmumus), saimniecisko darbību un veiktajiem nodokļu maksājumiem, saskaņā ar vienotu paraugu.

Kā BEPS plāns ietekmēs Latvijas uzņēmumus?

Tiek plānots, ka rīcības plāns praktiski tiks realizēts sākot ar 2016. gadu, bet līdz tam brīdim valstīm ir nepieciešams izdarīt mājasdarbu – izvēlēties cik no 15 plāna punktiem un kādā apjomā ieviest.

Kāda būs BEPS pasākumu ietekme uz Latvijas uzņēmumiem rādīs pieņemtie normatīvie akti. Tomēr ir skaidrs, ka daļa instrumentu, kurus tradicionāli Latvijas uzņēmumi līdz šim ir izmantojuši, sāks zaudēt savu pievilcību. Daudzi pretizvairīšanās rīki cīņai pret peļņas novirzīšanu jau šobrīd ir iestrādāti Latvijas normatīvajos aktos, piemēram, transfertcenu prasības, darījuma ekonomiskās būtības pamatošana, tirgus vērtības ievērošana, veicot preču piegādi/iepirkšanu darījumos ar ārzonām, procentu atskaitīšanas ierobežojumi. Turklāt gan hibrīdinstrumenti, gan speciālo uzņēmumu izmantošanas struktūras, gan arī transfertcenu instrumenti ļoti labi ir zināmi ne vien uzņēmumiem un nodokļu konsultantiem, bet arī nodokļu administrācijai, un cīņa par negodprātīgu instrumentu ierobežošanu notiek jau šobrīd.

Tomēr nevar apgalvot, ka tiks pilnībā izskausta darījumu/instrumentu strukturēšana, izmantojot citu valstu labvēlīgākus nodokļu režīmus. Tāpat kā uzņēmumi, arī valstis konkurē savā starpā, piedāvājot labvēlīgākus nodokļu režīmus tai vai citai aktivitātei. Tomēr mainīsies attieksme pret šiem instrumentiem – ieviešot kādu no nodokļu plānošanas instrumentiem jau tagad ir jānodrošina struktūras caurspīdīgums un ekonomiskā būtība.

Secinājums ir, ka ieviešot BEPS bizness neapstāsies un starptautiskā nodokļu plānošana nekur nepazudīs, bet gan tiks ierobežoti tie nodokļu plānošanas instrumenti, kuri izmanto likumdošanas „caurumus” vai atšķirības dažādu valstu normatīvajos aktos un pēc būtības ir normatīvo aktu negodprātīga izmantošana.

  • Share

Leave a reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>